postīt
postīt [puõstît] -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., celtnes, teritorija, arī vide, vieta) tiek iznīcināts, pārvēršas drupās, arī vairs nepastāv līdzšinējā, vēlamajā veidā.
PiemēriKarš postīja mājas un pilsētas.
- Karš postīja mājas un pilsētas.
- intransitīvs Ienaidnieka karaspēks postīja un dedzināja.
2.Nodarīt lielus zaudējumus (kam), ļoti nevēlami iedarboties (uz ko) – par parādībām dabā, vidi, vielām u. tml.
PiemēriPostīt ceļu, purvu.
- Postīt ceļu, purvu.
- Jūras kāpu zonu aizliegts postīt.
- Plūdi posta upes krastus.
- Vētra turpināja postīt mežus.
- Krusa postīja jaunos stādus.
- Lietavas un dubļi postīja laukus un ceļus.
- Mitrums postīja vēsturiskās ēkas sienas un griestus.
- Vulkāna izmešu nogulsnes postījušas lielas teritorijas.
- intransitīvs Viesulis auro un posta.
2.1.Nodarīt lielus zaudējumus (piem., bojājot, iznīcinot).
PiemēriPostīt svešu īpašumu.
- Postīt svešu īpašumu.
- Vecās mēbeles postījuši ķirmji.
- Meža cūkas posta kartupeļu laukus.
3.Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēki) iet bojā.
PiemēriOtrais pasaules karš postījis miljoniem cilvēku.
- Otrais pasaules karš postījis miljoniem cilvēku.
3.1.Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieki, augi) iet bojā.
PiemēriKlimata izmaiņas posta retos dzīvniekus un augus.
- Klimata izmaiņas posta retos dzīvniekus un augus.
- Kāpuri postīja kāpostu lapas.
- Puve posta daudzas augu sugas.
4.Panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas, izzūd (vēlamas attiecības starp cilvēkiem, pozitīvs psihisks stāvoklis, rakstura, personības īpašības, cerības u. tml.).
PiemēriPostīt savu labo slavu.
- Postīt savu labo slavu.
- Postīt mīlestību, draudzību.
4.1.Jaukt, nevēlami pārveidot (parasti ko ierastu, iedibinātu).
PiemēriPostīt ģimenes dzīvi.
- Postīt ģimenes dzīvi.
- Postīt mieru un harmoniju radošajā darbībā.