postīt
postīt [puõstît] -u, -i, -a, pag. -īju transitīvs, darbības vārds
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., celtnes, teritorija, arī vide, vieta) tiek iznīcināts, pārvēršas drupās, arī vairs nepastāv līdzšinējā, vēlamajā veidā.
PiemēriKarš postīja mājas un pilsētas.
2.Nodarīt lielus zaudējumus (kam), ļoti nevēlami iedarboties (uz ko) – par parādībām dabā, vidi, vielām u. tml.
PiemēriPostīt ceļu, purvu.
2.1.Nodarīt lielus zaudējumus (piem., bojājot, iznīcinot).
PiemēriPostīt svešu īpašumu.
3.Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēki) iet bojā.
PiemēriOtrais pasaules karš postījis miljoniem cilvēku.
3.1.Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieki, augi) iet bojā.
PiemēriKlimata izmaiņas posta retos dzīvniekus un augus.
4.Panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas, izzūd (vēlamas attiecības starp cilvēkiem, pozitīvs psihisks stāvoklis, rakstura, personības īpašības, cerības u. tml.).
PiemēriPostīt savu labo slavu.
4.1.Jaukt, nevēlami pārveidot (parasti ko ierastu, iedibinātu).
PiemēriPostīt ģimenes dzīvi.