polaritāte
polaritāte sieviešu dzimte, lietvārds; formā: vienskaitlis
1.Magnetizēta vai elektrizēta ķermeņa spēja polos izpaust noteiktas īpašības ar lielāku intesitāti nekā citos punktos.
PiemēriElektronu polaritāte.
1.1.Stāvoklis, kad (kam) ir pols vai poli.
PiemēriVideosignāla polaritāte.
2.joma: bioloģija Morfoloģiskā un fizioloģiskā atšķirība starp augšējo un apakšējo daļu (augam, tā daļām).
PiemēriSakņu polaritāte.
3.Prestats, krasa atšķirība.
PiemēriUzskatu, interešu polaritāte.
Cilme:No vācu Polarität, kam pamatā viduslaiku latīņu polaris un grieķu polos ‘ass; pagrieziena punkts; pols’.