Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
poga
poga [puõga] lietvārds; sieviešu dzimte
1.Neliels, parasti apaļas formas, priekšmets (ar caurumiņiem vai kājiņu), ko parasti piešuj apģērbam, veidojot tā aizdari vai rotājot to.
PiemēriPlastmasas, koka, metāla poga.
  • Plastmasas, koka, metāla poga.
  • Blūze ar perlamutra pogām.
  • Mētelis ar divrindu pogām.
  • Piešūt iztrūkušo pogu.
Stabili vārdu savienojumiAcis kā pogas. Aiztaisīt pogas. Galva kā poga.
2.Piespiežama vai pagriežama detaļa, ar ko iedarbina (ierīces, iekārtas, mašīnas u. tml.) slēdzi, regulatoru.
PiemēriDurvju zvana poga.
  • Durvju zvana poga.
  • Ierīces vadības poga.
  • Starta poga.
  • Lifta poga.
  • Datora ieslēgšanas/izslēgšanas poga.
  • Ieslēgt avārijas pogu.
  • Nopiest trauksmes pogu.
  • Noklikšķināt vajadzīgās datora pogas.