poga
poga [puõga] lietvārds; sieviešu dzimte
1.Neliels, parasti apaļas formas, priekšmets (ar caurumiņiem vai kājiņu), ko parasti piešuj apģērbam, veidojot tā aizdari vai rotājot to.
PiemēriPlastmasas, koka, metāla poga.
- Plastmasas, koka, metāla poga.
- Blūze ar perlamutra pogām.
- Mētelis ar divrindu pogām.
- Piešūt iztrūkušo pogu.
Stabili vārdu savienojumiAcis kā pogas. Aiztaisīt pogas. Galva kā poga.
- Acis kā pogas — lielas acis.
- Aiztaisīt pogas — aizpogāt.
- Galva kā poga idioma — saka par apaļu, gludu, arī mazu galvu.
- Pogas caurums — pogcaurums.
2.Piespiežama vai pagriežama detaļa, ar ko iedarbina (ierīces, iekārtas, mašīnas u. tml.) slēdzi, regulatoru.
PiemēriDurvju zvana poga.
- Durvju zvana poga.
- Ierīces vadības poga.
- Starta poga.
- Lifta poga.
- Datora ieslēgšanas/izslēgšanas poga.
- Ieslēgt avārijas pogu.
- Nopiest trauksmes pogu.
- Noklikšķināt vajadzīgās datora pogas.