plātīties
plātīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos darbības vārds; atgriezenisks
1.Plaši kustināt rokas, parasti pastiprinot izteikuma saturu.
PiemēriStāstītājs plātījās ar rokām.
- Stāstītājs plātījās ar rokām.
- Viņš čukst un plātās ar rokām.
1.1.Vairākkārt vērties vaļā un ciet (parasti par muti).
PiemēriUztraukumā mute tikai plātījās, nevarēja parunāt.
- Uztraukumā mute tikai plātījās, nevarēja parunāt.
2.sarunvaloda Lielīties.
PiemēriPlātīties ar savu bagātību.
- Plātīties ar savu bagātību.
- Bērnišķīgi plātīties ar panākumiem.
- Viņš plātās un visiem rāda jauno pirkumu.
- Atradis, ar ko plātīties!