pluss
pluss lietvārds; vīriešu dzimte
1.Zīme (+), ar ko apzīmē saskaitīšanu vai pozitīvu lielumu.
2.Pozitīvā puse, priekšrocība, arī labums.
PiemēriSvešvalodu zināšanām ir daudz plusu.
- Svešvalodu zināšanām ir daudz plusu.
- Dzīvei laukos ir savi plusi un mīnusi.
- Viņas pluss ir atbildības sajūta.
Cilme:No vācu Plus, kam pamatā latīņu plus ‘vairāk’.