plankumains
plankumains -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
plankumaina -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
plankumaini apstākļa vārds
plankumainums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kam ir plankumi.
PiemēriKrupītis ir brūngani plankumains.
1.1.formā: noteiktā galotne Tāds, kam ir raksturīgi plankumi, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piem., dzimtē, šķirnē (par augiem, dzīvniekiem).
PiemēriPlankumainā bērzlape.