pirmreizējs
pirmreizējs -ais vīriešu dzimte, īpašības vārds
pirmreizēja -ā sieviešu dzimte, īpašības vārds
pirmreizēji apstākļa vārds
1.Tāds, ko veic, kas notiek, noris, ir radies pirmo reizi.
PiemēriPirmreizējs notikums Latvijā.
1.1.Vēl nebijis.
PiemēriPirmreizējs darbs latviešu rakstniecībā.