pirāts
pirāts lietvārds
pirāte dsk. ģen. -šu lietvārds
1.Cilvēks, kas nodarbojas ar kuģu aplaupīšanu.
PiemēriSagrābtais pirātu kuģis.
Stabili vārdu savienojumiGaisa pirāts.
2.Autortiesību pārkāpējs, kas nelikumīgi tiražē un tirgo videomateriālus vai skaņu ierakstus.
PiemēriArestēts mūzikas pirāts.
2.1.īpašības vārda nozīmē; formā: ģenitīvs, daudzskaitlis Tāds, kas darbojas nelegāli.
PiemēriPirātu radiostacija.
Cilme:No latīņu pirata, grieķu peiratēs ‘jūras laupītāji’.