Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
pilnbrieds
pilnbrieds vīriešu dzimte, lietvārds
1.Augstākā brieduma pakāpe (augiem un to daļām); arī pilngatavība.
PiemēriVasaras, rudens pilnbrieds.
2.Augstākā brieduma pakāpe (garīgām spējām, talantam, spēkam u. tml.).
PiemēriIdeju pilnbrieds.