pieņemt
pieņemt -ņemu [-ņȩmu], -ņem, -ņem [-ņȩ̀m], pag. -ņēmu darbības vārds; transitīvs
1.Saņemt, būt ar mieru (ko) saņemt; atzīt par labu.
PiemēriPieņemt samaksu.
- Pieņemt samaksu.
- Pieņemt dāvanas.
- Pieņemt apsveikumu.
- Pieņemt piedāvājumu.
- Pieņemt palīdzību.
- Pieņemt uzaicinājumu.
1.1.Ļaut, lai (kāds) iesniedz, nodod.
PiemēriLaikraksts pieņem sludinājumus.
- Laikraksts pieņem sludinājumus.
- Pieņemt dokumentus.
- Pieņemt pasūtījumu.
- Premjerministrs pieņēmis ministra demisiju.
2.Iesaistīt darbā pie sevis.
PiemēriPieņemt mājkalpotāju.
- Pieņemt mājkalpotāju.
- Pieņemt darbā pārdevēju.
3.Ļaut apmesties, dzīvot pie sevis.
PiemēriPieņemt četrus bāreņus.
- Pieņemt četrus bāreņus.
- Viņa ir pieņemts bērns.
- Pieņemt mājās suni.
4.Ļaut ierasties, sagaidīt pie sevis.
PiemēriPieņemt apmeklētājus.
- Pieņemt apmeklētājus.
- Pieņemt klientus.
- Ārsts pieņem pacientus katru dienu.
6.Atzīt par pareizu, būt mierā (ar ko).
PiemēriPieņemt cilvēku tādu, kāds viņš ir.
- Pieņemt cilvēku tādu, kāds viņš ir.
- Pieņemt viedokļu dažādību.
- Meitene nespēj pieņemt vecāku šķiršanos.
7.Pārņemt (no kā), ieviest.
PiemēriPieņemt vīra uzvārdu.
- Pieņemt vīra uzvārdu.
- Pieņemt segvārdu.
7.1.Pāriet (citā ticībā).
PiemēriPieņemt islāmu.
- Pieņemt islāmu.
- Pieņemt budismu.
Stabili vārdu savienojumiPieņemt kristietību.
- Pieņemt kristietību — kļūt par kristieti.
Stabili vārdu savienojumiDievs pieņem. Pieņemt komisijā. Pieņemt lēmumu.
- Dievs pieņem idioma — lieto runājot par miršanu, nāvi.
- Pieņemt komisijā — par zināmu atlīdzību pieņemt kādu preci pārdošanai.
- Pieņemt lēmumu — nolemt, izlemt.