piesavināt
piesavināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju transitīvs, darbības vārds
1.Patvaļīgi, nelikumīgi paņemt (ko); nozagt.
PiemēriPiesavināt svešu mantu.
1.1.Iegūt sev (ko); padarīt (ko) par savu.
PiemēriViņš mēģinājis piesavināt kādu baznīcai piederošu zemes gabalu.
2.Pārņemt (ko).
PiemēriPiesavinātas īpašības.