piesarkt
piesarkt -sarkstu, -sarksti, -sarkst, pag. -sarku darbības vārds; intransitīvs
piesarkums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Nosarkt (par cilvēku).
PiemēriViegli piesarkt.
- Viegli piesarkt.
- Meitene juta, ka piesarkst.
- Puisis piesarka, bet neatbildēja.
Stabili vārdu savienojumiPiesarkst kā biete. Piesarkst kā magone.
- Piesarkst kā biete — saka, ja kāds ļoti piesarkst.
- Piesarkst kā magone — saka, ja kāds ļoti piesarkst.
1.1.formā: trešā persona Kļūt sārtam (par seju, vaigiem, acīm u. tml.).
PiemēriPiesarkušas acis.
- Piesarkušas acis.
- No piepūles piesarkušas sejas.
- Piesarkušiem vaigiem meitenes turpināja strādāt.
2.formā: trešā persona Kļūt sārtam, sārtoties.
Piemēri..tomātu dēsti apkārušies lieliem zaļiem bumbuļiem. Gan saulē piesarks arī tie.
- ..tomātu dēsti apkārušies lieliem zaļiem bumbuļiem. Gan saulē piesarks arī tie.