piekārtot
piekārtot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
piekārtojums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Mazliet, nedaudz sakārtot; pielabot (kā) sakārtojumu, novietojumu.
PiemēriPiekārtot istabu.
- Piekārtot istabu.
- Piekārtot matus.
- Piekārtot cepuri.
- Piekārtot līgavai plīvuru.
2.Pievienot noteiktā kārtībā, veidā.
PiemēriVienas kopas elementiem piekārto otras kopas elementus.
- Vienas kopas elementiem piekārto otras kopas elementus.
3.Pielāgot (kāda vajadzībām, noteiktam mērķim u. tml.).
PiemēriBaznīca savus svētkus piekārtoja senajiem pagānu svētkiem.
- Baznīca savus svētkus piekārtoja senajiem pagānu svētkiem.