piekārtot
piekārtot -oju, -o, -o, pag. -oju transitīvs, darbības vārds
piekārtojums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Mazliet, nedaudz sakārtot; pielabot (kā) sakārtojumu, novietojumu.
PiemēriPiekārtot istabu.
2.Pievienot noteiktā kārtībā, veidā.
PiemēriVienas kopas elementiem piekārto otras kopas elementus.
3.Pielāgot (kāda vajadzībām, noteiktam mērķim u. tml.).
PiemēriBaznīca savus svētkus piekārtoja senajiem pagānu svētkiem.