piekārtot
piekārtot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
piekārtojums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Mazliet, nedaudz sakārtot; pielabot (kā) sakārtojumu, novietojumu.
PiemēriPiekārtot istabu.
2.Pievienot noteiktā kārtībā, veidā.
PiemēriVienas kopas elementiem piekārto otras kopas elementus.
3.Pielāgot (kāda vajadzībām, noteiktam mērķim u. tml.).
PiemēriBaznīca savus svētkus piekārtoja senajiem pagānu svētkiem.