Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
pieglabāt
pieglabāt āju, -ā, -ā, pag. -āju darbības vārds; transitīvs
1.Pietaupīt; saglabāt.
PiemēriŠo recepti der pieglabāt ogu laikam, tad var izmantot svaigās ogas.
2.Glabājot mirušos, piepildīt (kādu vietu).
PiemēriVecais kapulauks jau ir pieglabāts pilns.