piedzīt
piedzīt -dzenu [-dzȩnu], -dzen, -dzen [-dzȩn], pag. -dzinu transitīvs, darbības vārds
1.Piespiedu kārtā panākt, ka tiek iekasēts.
PiemēriPiedzīt parādu.
2.Dzenot (sniegu, smiltis u. tml.), piepildīt (ar to ko).
PiemēriSliežu pārmijas piedzītas ar sniegu.