Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
piedurt
piedurt -duru, -dur, -dur, pag. -dūru transitīvs, darbības vārds
1.Pielikt, viegli pievirzīt (ķermeņa daļu pie kā, kam klāt).
PiemēriPiedurt pirkstu maizes klaipam.
2.Durot (ar ko asu) cieši pielikt, piespiest (pie kā, kam klāt).
PiemēriPirms sala vīteņrozes nolaiž un ar koka kāsīšiem piedur pie zemes.
Stabili vārdu savienojumiPiedurt pirkstu.