pieaugt
pieaugt -augu, -audz, -aug, pag. -augu darbības vārds; intransitīvs
1.Augot fiziski un garīgi attīstīties, sasniegt pilngadību; izaugt.
PiemēriBērni pieaug un kļūst patstāvīgi.
- Bērni pieaug un kļūst patstāvīgi.
- Jūras ērgļi pieaug pamazām un tikai piecu gadu vecumā sasniedz pieauguša putna izskatu.
2.Augot, attīstoties piesaistīties (pie kā, kam klāt).
PiemēriPotzars labāk pieaug jaunā mēnesī.
- Potzars labāk pieaug jaunā mēnesī.
- Nags vēl nav kārtīgi pieaudzis klāt.
3.formā: trešā persona Izaugt lielākā daudzumā.
PiemēriKas te sēņu pieaudzis!
- Kas te sēņu pieaudzis!
3.1.Izaugt (kam) lielākā daudzumā, tikt piepildītam, aizņemtam (ar to); aizaugt.
PiemēriAr ūdensrozēm pieaudzis upes līcītis.
- Ar ūdensrozēm pieaudzis upes līcītis.
- Puķu pods pieaudzis pilns ar saknēm.
- Dārzs pieaudzis ar nezālēm.
4.Palielināties.
PiemēriPieaug iedzīvotāju skaits.
- Pieaug iedzīvotāju skaits.
- Pamazām pieaug cenas.
- Pieaudzis finansiālais atbalsts nozarei.
- Pieaugusi darba slodze.
- Pieaug pieprasījums pēc dabīgās šķiedras.
4.1.Pastiprināties.
PiemēriPieaug aizdomas.
- Pieaug aizdomas.
- Pieaug iedzīvotāju aktivitāte.
- Jautrība pieauga ar katru brīdi.
Stabili vārdu savienojumiKā pieaudzis. Kājas pieaug. Pieaugt pie sirds. Vēders pie mugurkaula pieaudzis.
- Kā pieaudzis idioma — 1. Ļoti cieši klāt; tā, ka nevar noņemt.2. Saka par cilvēku, kas nekustīgi ilgāku laiku atrodas vienā un tajā pašā vietā.
- Kājas pieaug idioma — saka, ja (kas, piem., priekšmets) pazūd, tiek nozagts.
- Pieaugt pie sirds idioma — kļūt ļoti mīļam.
- Vēders pie mugurkaula pieaudzis sarunvaloda — saka, ja ir ļoti izsalcis, arī izbadojies.