pestīšana
pestīšana lietvārds; sieviešu dzimte
1.Kristietībā – atsevišķa cilvēka un visas cilvēces glābšana, izpirkšana no grēka un tā radītajām sekām, kas iespējama, pateicoties Jēzus Kristus brīvprātīgajai nāvei pie krusta un augšāmcelšanai no mirušajiem.
PiemēriSludināt pestīšanu.
- Sludināt pestīšanu.
- Ikvienam cilvēkam ir nepieciešama Dieva sniegtā pestīšana.
Stabili vārdu savienojumiPestīšanas armija.
- Pestīšanas armija — starptautiska kristīga misionāru labdarības organizācija, kuras viens no galvenajiem uzdevumiem ir sociālās palīdzības un atbalsta nodrošināšana trūcīgajiem iedzīvotājiem.
2.sarunvaloda Glābšana, palīdzēšana (piem., izkļūt no nepatikšanām, likstām u. tml.).
PiemēriAtklājies, ka policists palīdzējis kriminālās autoritātes pestīšanā no nepatikšanām.
- Atklājies, ka policists palīdzējis kriminālās autoritātes pestīšanā no nepatikšanām.