perforators
perforators lietvārds; vīriešu dzimte
1.Ierīce caurumu, robu u. tml. veidošanai (kādā materiālā); caurumotājs.
2.Urbjmašīna, kas paredzēta ilgstošam darbam ar cietiem materiāliem.
PiemēriAtbrīvot sienas no vecajām flīzēm ar perforatoru.
Cilme:No latīņu perforare ‘caurdurt’.