patikt
patikt -tīku, -tīc, -tīk, pag. -tiku darbības vārds; intransitīvs
1.Izraisīt patiku (pret kādu, ko, arī pret sevi).
PiemēriSkolēniem patīk jaunais skolotājs.
- Skolēniem patīk jaunais skolotājs.
- Vai es tev patīku?
- Skatītājiem ļoti patika teātra izrāde.
- Mātei vislabāk patīk baltās rozes.
- Ikvienam patīk, ja viņu slavē.
- Mēs patikām viens otram. Norunājām – padzīvosim kopā.
1.1.Būt patikai (ko veikt, darīt).
PiemēriMazajai meitiņai ļoti patīk dziedāt un dejot.
- Mazajai meitiņai ļoti patīk dziedāt un dejot.
- Mums patīk gatavot ēst.
- Viņai patīk strādāt par grāmatvedi.
1.2.Būt ieradumam (ko darīt) – par dzīvniekiem.
PiemēriSunim patīk gulēt gultā.
- Sunim patīk gulēt gultā.
1.3.Labvēlīgi ietekmēt (augus).
PiemēriRododendriem patīk skāba augsne.
- Rododendriem patīk skāba augsne.
2.Atbilst (kāda) gribai, saskanēt ar (kāda) vēlēšanos.
PiemēriDzīvot kā patīk.
- Dzīvot kā patīk.
- Nākt un iet, kad patīk.
- Gulēt, cik ilgi vien patīk.