patikt
patikt -tīku, -tīc, -tīk, pag. -tiku intransitīvs, darbības vārds
1.Izraisīt patiku (pret kādu, ko, arī pret sevi).
PiemēriSkolēniem patīk jaunais skolotājs.
1.1.Būt patikai (ko veikt, darīt).
PiemēriMazajai meitiņai ļoti patīk dziedāt un dejot.
1.2.Būt ieradumam (ko darīt) – par dzīvniekiem.
PiemēriSunim patīk gulēt gultā.
1.3.Labvēlīgi ietekmēt (augus).
PiemēriRododendriem patīk skāba augsne.
2.Atbilst (kāda) gribai, saskanēt ar (kāda) vēlēšanos.
PiemēriDzīvot kā patīk.