patikt
patikt -tīku, -tīc, -tīk, pag. -tiku darbības vārds; intransitīvs
1.Izraisīt patiku (pret kādu, ko, arī pret sevi).
PiemēriSkolēniem patīk jaunais skolotājs.
1.1.Būt patikai (ko veikt, darīt).
PiemēriMazajai meitiņai ļoti patīk dziedāt un dejot.
1.2.Būt ieradumam (ko darīt) – par dzīvniekiem.
PiemēriSunim patīk gulēt gultā.
1.3.Labvēlīgi ietekmēt (augus).
PiemēriRododendriem patīk skāba augsne.
2.Atbilst (kāda) gribai, saskanēt ar (kāda) vēlēšanos.
PiemēriDzīvot kā patīk.