pastumt
pastumt -stumju, -stum, -stumj, pag. -stūmu darbības vārds; transitīvs
pastumties darbības vārds; atgriezenisks
1.Stumjot pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.).
PiemēriPastumt galdu pie sienas.
- Pastumt galdu pie sienas.
- Pastumt ar roku grāmatu sānis.
2.Stumjot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.).
PiemēriPastumt bērnus citiem viesiem priekšā.
- Pastumt bērnus citiem viesiem priekšā.
- Pastumt kaķi nost no spilvena.
3.Stumjot pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
PiemēriPastumt ķerru zem nojumes.
- Pastumt ķerru zem nojumes.
- Pastumt kasti solam apakšā.
4.kopā ar: "(ne)varēt" vai "(ne)spēt" (Ne)varēt, (ne)spēt stumt.
PiemēriPa jūrmalas smiltīm māte nespēj pastumt bērna ratiņus.
- Pa jūrmalas smiltīm māte nespēj pastumt bērna ratiņus.