pastumt
pastumt -stumju, -stum, -stumj, pag. -stūmu darbības vārds; transitīvs
pastumties darbības vārds; atgriezenisks
1.Stumjot pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.).
PiemēriPastumt galdu pie sienas.
2.Stumjot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.).
PiemēriPastumt bērnus citiem viesiem priekšā.
3.Stumjot pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
PiemēriPastumt ķerru zem nojumes.
4.kopā ar: "(ne)varēt" vai "(ne)spēt" (Ne)varēt, (ne)spēt stumt.
PiemēriPa jūrmalas smiltīm māte nespēj pastumt bērna ratiņus.