pasmīkņāt
pasmīkņāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju darbības vārds; intransitīvs
Smīkņājot izpaust mazliet nicīgu attieksmi.
PiemēriZemnieks mazliet pasmīkņā par pilsētniekiem.
- Zemnieks mazliet pasmīkņā par pilsētniekiem.
- Var jau pasmīkņāt par viņa teikto.
- Dažs varbūt pasmīkņās par sportistes iegūto vietu.