paslēptuve
paslēptuve [paslȩ̀ptuve] dsk. ģen. -vju lietvārds; sieviešu dzimte
1.Vieta, telpa, kur paslēpjas vai paslēpj (ko).
PiemēriAiziet no paslēptuves tā, ka neviens nepamana.
1.1.Vieta, kur paslēpjas, patveras dzīvnieki.
PiemēriIztramdīt no paslēptuves mežacūku.