paslēptuve
paslēptuve [paslȩ̀ptuve] dsk. ģen. -vju lietvārds; sieviešu dzimte
1.Vieta, telpa, kur paslēpjas vai paslēpj (ko).
PiemēriAiziet no paslēptuves tā, ka neviens nepamana.
- Aiziet no paslēptuves tā, ka neviens nepamana.
- Atrast zagtu mantu paslēptuvi.
1.1.Vieta, kur paslēpjas, patveras dzīvnieki.
PiemēriIztramdīt no paslēptuves mežacūku.
- Iztramdīt no paslēptuves mežacūku.
- Putnus vajāja vanagi, bet stirnām un briežiem no paslēptuvēm uzglūnēja plēsīgie vilki un lūši.