parkšķēt
parkšķēt 3. pers. parkšķ, pag. parkšķēja intransitīvs, darbības vārds
parkšķiens vīriešu dzimte, lietvārds
parkšķoņa sieviešu dzimte, lietvārds
1.Radīt mainīga augstuma, skarbas, pazemas skaņas (piem., par putniem, kukaiņiem); atskanēt šādām skaņām.
PiemēriStārķis parkšķ.
1.1.Radīt skarbu, pazemu troksni (par motoriem, ierīcēm u. tml.).
PiemēriParkšķ motocikla motors.