parasts
parasts -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
parasta -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
parastība lietvārds; sieviešu dzimte
parastums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas ar savu izskatu, raksturu, spējām u. tml. īpaši neatšķiras no citiem.
PiemēriEsmu parasts lauku puisis.
Stabili vārdu savienojumiParasts mirstīgais.
1.1.Tāds, kas ārēji ne ar ko īpašu neizceļas.
PiemēriSeja viņai pavisam parasta.
2.Tāds, kas pēc izmēra, formas, veida neatšķiras no citiem, līdzīgiem.
PiemēriParasts rakstāmgalds.
2.1.formā: noteiktā galotne Tāds, kura pazīmes neatšķiras no savas dzimtas sugu, šķirņu, attiecīgo priekšmetu grupu pazīmēm, kas pieņemtas par tipiskām.
PiemēriParastā vāvere.
Stabili vārdu savienojumiParastais mārsils. Parastais ods.
2.2.Tāds, kas neatšķiras no bieži sastopamā, līdzīgā pēc intensitātes, daudzuma u. tml.
PiemēriParastais ielas troksnis.
2.3.Tāds, kas nav specializēts.
PiemēriMācīties parastajā skolā.
3.Tāds, kas neizceļas ar ko īpašu, arī ikdienišķs (piem., par darbību, stāvokli, laikposmu).
PiemēriParastie dienas darbi.
Stabili vārdu savienojumiIet savu parasto gaitu. Kā parasti; kā parasts.
3.1.Tāds, kura saturs neizceļas ar ko īpatnēju, nav oriģināls; tāds, kurā neizpaužas oriģinālas īpašības.
PiemēriParasts raksts.
4.Tāds, kur (kāds) bieži vai vienmēr mēdz uzturēties, doties, kur (kas) bieži vai vienmēr atrodas, tiek novietots.
PiemēriSēdēt parastajā vietā uz sola.
4.1.Tāds, kad kas regulāri notiek, kad ko vienmēr dara.
PiemēriSēde notiks parastajā laikā.
Stabili vārdu savienojumiIegriezties parastajās sliedēs. Parastais vekselis.