paradums
paradums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Stabils, ierasts (cilvēka) rīcības, izturēšanās veids.
PiemēriLabs paradums.
- Labs paradums.
- Kaitīgs paradums.
- Paradums sarunāties pašai ar sevi.
- Paradums iet agri gulēt.
1.1.Stabils, ierasts (dzīvnieka) izturēšanās veids.
PiemēriSuņa paradums, sagaidot cilvēku, lēkt uz augšu.
- Suņa paradums, sagaidot cilvēku, lēkt uz augšu.
- Kaķu paradumi.
2.Tas, kas ir ierasts (piem., tautai, sabiedrībai); tradīcija.
PiemēriTurēties pie veciem paradumiem.
- Turēties pie veciem paradumiem.
- Viņiem te ir savādi paradumi.