Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
paplukt
paplukt 3. pers. -plūk, pag. -pluka darbības vārds; intransitīvs
1.Kļūt paretam, neizskatīgam, savelties (par dzīvnieka apspalvojumu).
PiemēriSuns ar paplukušu spalvu.
  • Suns ar paplukušu spalvu.
1.1.Mazliet apdilt, zaudēt krāsu; kļūt neizskatīgam.
PiemēriPaplucis apģērbs.
  • Paplucis apģērbs.
1.2.pārnestā nozīmē Būt nesakoptam, nolaistam, neizskatīgam.
PiemēriPaplucis restorāns.
  • Paplucis restorāns.
  • Paplucis un diezgan nekopts dzīvoklītis.
  • Paplukusi māja.
  • Paplukusi pilsētiņa.