papīkstēt
papīkstēt -pīkstu, -pīksti, -pīkst, pag. -pīkstēju darbības vārds; intransitīvs
1.Pačīkstēt (parasti smalkā, pīkstošā, arī klusā balsī).
PiemēriBērns ratos nedaudz papīkstēja.
1.1.transitīvs Pasūdzēties, pažēloties.
PiemēriŠad tad papīkstēju, ka man nepatīk, bet no darba prom negāju.
2.kopā ar: "spēt" vai "varēt" Spēt, varēt padziedāt, parunāt.
PiemēriBalss jau nu gan viņam vāja, izklausās, ka tikko var papīkstēt.