panīkt
panīkt -nīkstu, -nīksti, -nīkst, pag. -nīku intransitīvs, darbības vārds
1.Kļūt vārgam, nespēcīgam (par cilvēku).
PiemēriPēc slimības viņš bija gluži panīcis.
1.1.Kļūt vārgam, vājam (par dzīvniekiem); kļūt sīkam, kroplīgam, arī mazražīgam (par augiem).
PiemēriPanīkuši lopi.
1.2.Kļūt ekonomiski vājam.
PiemēriPanīcis uzņēmums.
1.3.Apsīkt (par darbību, procesu).
PiemēriDarbi pie parka labiekārtošanas jau labu laiku panīkuši.