panīkt
panīkt -nīkstu, -nīksti, -nīkst, pag. -nīku darbības vārds; intransitīvs
1.Kļūt vārgam, nespēcīgam (par cilvēku).
PiemēriPēc slimības viņš bija gluži panīcis.
- Pēc slimības viņš bija gluži panīcis.
1.1.Kļūt vārgam, vājam (par dzīvniekiem); kļūt sīkam, kroplīgam, arī mazražīgam (par augiem).
PiemēriPanīkuši lopi.
- Panīkuši lopi.
- Panīkušas ābeles.
1.2.Kļūt ekonomiski vājam.
PiemēriPanīcis uzņēmums.
- Panīcis uzņēmums.
1.3.Apsīkt (par darbību, procesu).
PiemēriDarbi pie parka labiekārtošanas jau labu laiku panīkuši.
- Darbi pie parka labiekārtošanas jau labu laiku panīkuši.
2.Kādu laiku nīkt2.
PiemēriPievakarē dabūjām panīkt sastrēgumā.
- Pievakarē dabūjām panīkt sastrēgumā.
- Lidostā ieradāmies ātrāk, nekā biju plānojis, tāpēc nācās tur mazliet panīkt.