panēsāt
panēsāt [panȩ̃sât] -āju, -ā, -ā, pag. -āju darbības vārds; transitīvs
1.Neilgu laiku, mazliet nēsāt.
PiemēriPanēsāt bērnu uz rokām.
- Panēsāt bērnu uz rokām.
- Pietiek man panēsāt ūdensspaiņus, un mugura sāp kā traka.
2.Pavalkāt.
PiemēriDraudzene iedeva panēsāt savu cepuri.
- Draudzene iedeva panēsāt savu cepuri.
- Iedosi panēsāt savas kurpītes?