pamirums
pamirums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Stāvoklis, kad uz laiku ir zudušas funkcionēšanas spējas.
PiemēriNerva pamirums.
- Nerva pamirums.
2.Nespēja rīkoties, darboties.
PiemēriIestājās pilnīgs pamirums, neko negribējās darīt.
- Iestājās pilnīgs pamirums, neko negribējās darīt.
3.Stāvoklis, kad uz laiku ir zudusi aktivitāte, rosība.
PiemēriIr vasara, un dienas vidū pilsētā valda pamirums.
- Ir vasara, un dienas vidū pilsētā valda pamirums.
- Īpašumu tirgū iestājies pamirums.