Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
palienēt sarunvaloda
palienēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Aizņemties.
PiemēriPalienēt no kolēģa pildspalvu.
  • Palienēt no kolēģa pildspalvu.
  • Draugs lūdza palienēt latu.
2.Aizdot.
PiemēriPalienēt ciemiņiem savu laivu.
  • Palienēt ciemiņiem savu laivu.
  • Reiz palienēju draugam uz kāzām savu uzvalku.