palīgs
palīgs lietvārds
palīdze dsk. ģen. -džu lietvārds
1.Cilvēks, kas palīdz (kādam) ko paveikt, cilvēks, kas piedalās kopīgā darbā, veicot kādu tā daļu.
PiemēriMeita ir liels palīgs mātei.
- Meita ir liels palīgs mātei.
1.1.Cilvēks, kas strādā kādas citas personas tiešā pakļautībā un veic noteiktus pienākumus tās uzdevumā.
PiemēriDeputāta palīdze.
- Deputāta palīdze.
1.2.Dzīvnieks, kas palīdz cilvēkam (piem., kāda darba veikšanā).
PiemēriSuns ir gana palīgs, gana un lopu sargs.
- Suns ir gana palīgs, gana un lopu sargs.
1.3.formā: vīriešu dzimte Tas, kas palīdz (kā) veikšanai, kādas funkcijas realizēšanai.
PiemēriDators ir labs palīgs gan mācībām, gan darbam.
- Dators ir labs palīgs gan mācībām, gan darbam.
- Spieķis ir tradicionāls palīgs cilvēkam ar pārvietošanās grūtībām.
Stabili vārdu savienojumiAr Dieva palīgu.
- Ar Dieva palīgu — saka, novēlot veiksmi ceļā, darbā.