Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
pakrākt
pakrākt -krācu, -krāc, -krāc, pag. -krācu darbības vārds; intransitīvs
1.Neilgu laiku, mazliet krākt.
PiemēriCilvēks var vairākas reizes naktī pakrākt.
1.1.sarunvaloda Pagulēt (neilgu laiku).
PiemēriVēl var kādu stundiņu pakrākt.