paiet
paiet -eju, -ej, -iet, pag. -gāju intransitīvs, darbības vārds
1.Ejot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); iet nelielu attālumu, neilgu laiku.
PiemēriPaiet ielas malā.
1.1.pārnestā nozīmē; kopā ar: "garām" Neievērot; palikt neuztvertam, nepārdzīvotam.
PiemēriAutors pagājis garām nozīmīgiem faktiem.
2.Ejot pavirzīties (zem kā, kam apakšā).
PiemēriLietus laikā paiet zem nojumes.
2.1.Tikt pavirzītam, novietotam (zem kā, kam apakšā); atrasties, būt novietotam (zem kā, kam apakšā).
PiemēriČemodāns viegli paiet zem sola.
3.Kādu, parasti samērā neilgu laiku ierasties (kur, lai mācītos, ar ko nodarbotos).
PiemēriPaiet skolā tikai dažus gadus.
4.kopā ar: "varēt" vai "spēt" Varēt (spēt) iet.
PiemēriKnapi varu paiet.
5.formā: trešā persona Izbeigties (par laiku, laikposmu); tikt aizvadītam, pabadītam (kur, kādā veidā); aizritēt.
PiemēriPaiet stunda, bet viņa vēl nav.
5.1.Norisināties un izbeigties.
PiemēriSapulce paiet vienos strīdos.