paglūnēt
paglūnēt -glūnu, -glūni, -glūn, pag. -glūnēju intransitīvs, darbības vārds
1.formā: trešā persona Neilgu laiku, mazliet glūnēt (uz medījumu).
PiemēriKaķis paglūn uz putniem.
2.Slepus paskatīties, pavērot; naidīgi, cieši paskatīties.
PiemēriPaglūnēt pa durvju šķirbu.