paglābt
paglābt -glābju, -glāb, -glābj, pag. -glābu transitīvs, darbības vārds
1.Pasargāt ar savu rīcību no bojāejas; būt par cēloni tam, ka neaiziet bojā.
PiemēriRiskēt ar dzīvību un paglābt biedru.
1.1.Panākt, ka nenonāk (briesmās, nevēlamos apstākļos), panākt, ka izkļūst (no nepatīkama, draudoša stāvokļa).
PiemēriPaglābt no neizbēgamas nelaimes.