paeglis
paeglis -ļa, dsk. ģen. -ļu lietvārds; vīriešu dzimte
1.Mūžzaļš ciprešu dzimtas krūms (retāk koks) ar asām skujām, pelēkbrūnu, saplaisājušu mizu un cietu koksni; kadiķis.
PiemēriPaegļiem apaudzis kalniņš.
- Paegļiem apaudzis kalniņš.
- Paegļu dzīvžogs.
- Ievīt vainagā paegļa zariņu.
Stabili vārdu savienojumiPaegļa oga.
- Paegļa oga — ogai līdzīga paegļa sēklu kopa (sākotnēji zaļa, vēlāk melna).
1.1.Šā krūma (vai koka) koksne.
PiemēriPaegļa spieķis.
- Paegļa spieķis.
- Paegļa pātagas kāts.
Normatīvais komentārs:Vārdi paeglis un kadiķis ir kļuvuši par latviešu literārās valodas sinonīmiem. Latviešu valodas izloksnēs paeglis (un tā morfoloģiskie varianti) vairāk sastopams Vidzemē un Latgalē, turpretim kadiķis (un tā morfoloģiskie varianti) – Kurzemē (par to sk. “Latviešu valodas dialektu atlants. Leksika” 9. karti). Botānikas terminoloģijā par pamatnosaukumu ir bijis izvēlēts gan kadiķis (enciklopēdijā “Latvijas daba” 6. sēj.), gan paeglis (grāmatā: I. Ēdelmane, Ā. Ozola. Latviešu valodas augu nosaukumi. R., 2003).