padomāt
padomāt [paduõmât] -āju, -ā, -ā, pag. -āju darbības vārds; intransitīvs
1.Neilgu laiku, mazliet domāt.
PiemēriBrīdi padomāt un nogriezties pa otru ceļu.
- Brīdi padomāt un nogriezties pa otru ceļu.
- Padomāt par savas rīcības sekām.
- Man vēl vajag padomāt.
1.1.transitīvs Domājot izveidot (piem., atziņu).
PiemēriPadomāju, ka notikusi nelaime.
- Padomāju, ka notikusi nelaime.
- Padomāsim, kā mēs varētu palīdzēt.
- Varētu padomāt, ka viņi nav pazīstami.
2.Parūpēties.
PiemēriVajadzētu padomāt par līdzekļu ekonomiju.
- Vajadzētu padomāt par līdzekļu ekonomiju.
- Padomāt par ugunsdrošību.
- Šeit ir padomāts arī par invalīdu vajadzībām.
3.izsauksmes vārda nozīmē; formā: pavēles izteiksme Lieto, izsakot izbrīnu (par ko).
PiemēriTu padomā tikai, kāda nekaunība!
- Tu padomā tikai, kāda nekaunība!
Stabili vārdu savienojumiIr ko padomāt.
- Ir ko padomāt — saka par ko tādu, kas veicams ar samērā lielām grūtībām.