padarīt
padarīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Darīt un pabeigt darīt.
PiemēriPadarīt darbu laikā.
1.1. Tas, kas ir izdarīts, paveikts.
PiemēriMēneša laikā padarītais.
1.2.Iesākt, pasākt.
PiemēriEs tur nekā nevaru padarīt.
Stabili vārdu savienojumiKo (tu) padarīsi.
2.Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) iegūst (jaunu īpašību).
PiemēriPadarīt cilvēku laimīgu.
2.1.Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) kļūst (par ko).
PiemēriViņu mēģina padarīt par vainīgo.
3.Nodarīt, izdarīt (kādam, kam ko nevēlamu).
PiemēriViņam neviens nekā nespēj padarīt.
Stabili vārdu savienojumi(Pa)darīt kaunu. Padarīt nekaitīgu. Padarīt sev galu.