pabailīgs
pabailīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
pabailīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
pabailīgi apstākļa vārds
1.Samērā, arī mazliet bailīgs; kautrīgs, nedrošs.
PiemēriPabailīgs būdams, viņš nepretojas.
- Pabailīgs būdams, viņš nepretojas.
- Kluss un pabailīgs zēns.
- Pēc darba viņš ir pabailīgs.
1.1.Tāds, kurā izpaužas nelielas bailes, arī kautrība, nedrošība.
PiemēriPabailīgi skatīties apkārt.
- Pabailīgi skatīties apkārt.
- Pabailīgi iejautāties.
- Zēns pabailīgi turas pie mātes rokas.