Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
pabailīgs
pabailīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
pabailīga īpašības vārds; sieviešu dzimte
pabailīgi apstākļa vārds
1.Samērā, arī mazliet bailīgs; kautrīgs, nedrošs.
PiemēriPabailīgs būdams, viņš nepretojas.
  • Pabailīgs būdams, viņš nepretojas.
  • Kluss un pabailīgs zēns.
  • Pēc darba viņš ir pabailīgs.
1.1.Tāds, kurā izpaužas nelielas bailes, arī kautrība, nedrošība.
PiemēriPabailīgi skatīties apkārt.
  • Pabailīgi skatīties apkārt.
  • Pabailīgi iejautāties.
  • Zēns pabailīgi turas pie mātes rokas.