paštēls
paštēls [paštȩ̄̀ls] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Mākslas tēls, kura īpašības pamatos izriet no mākslinieka personības.
PiemēriLugas izrādē jaunais aktieris visnotaļ darbojās paštēlā, nespēdams to pārvarēt.
1.1.Paša radītais vēlamais priekšstats citiem par sevi.
PiemēriAr savu darba stilu ministrs ir prasmīgs sava paštēla kopējs.