paštēls
paštēls [paštȩ̄̀ls] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Mākslas tēls, kura īpašības pamatos izriet no mākslinieka personības.
PiemēriLugas izrādē jaunais aktieris visnotaļ darbojās paštēlā, nespēdams to pārvarēt.
- Lugas izrādē jaunais aktieris visnotaļ darbojās paštēlā, nespēdams to pārvarēt.
- Mākslinieks sava portreta gleznojumos atklāj sava paštēla daudzveidību.
1.1.Paša radītais vēlamais priekšstats citiem par sevi.
PiemēriAr savu darba stilu ministrs ir prasmīgs sava paštēla kopējs.
- Ar savu darba stilu ministrs ir prasmīgs sava paštēla kopējs.