pašapliecināties
pašapliecināties -inos, -inies, -inās, pag. -inājos darbības vārds; atgriezenisks
pašapliecināšanās lietvārds; sieviešu dzimte
Apliecināt, izpaust sevi, savas spējas.
PiemēriCilvēkam ir vēlme pašapliecināties.
- Cilvēkam ir vēlme pašapliecināties.
- Pašapliecināties sportā.
- Esot dabā, zūd vajadzība pašapliecināties, kas kā ekzēma pārņem pilsētniekus.