pūdēt
pūdēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Panākt, pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) pūst.
PiemēriPūdēt dēļus, baļķus, malku.
- Pūdēt dēļus, baļķus, malku.
- Laicīgi nenovāktais siens tika pūdēts.
- Lietus un mitrums pūdēja jumtu.
2.Ļaujot nedaudz pūt, pārveidot struktūras, garšas un smaržas ziņā.
PiemēriPūdēt medījumu.
- Pūdēt medījumu.
- Pūdētie sieri.