pārsteigt
pārsteigt -steidzu, -steidz, -steidz, pag. -steidzu transitīvs, darbības vārds
1.Izraisīt pārsteigumu, negaidītu prieku, apbrīnu.
PiemēriPārsteigt tuviniekus ar jaukām dāvanām.
1.1. Būt iepriecinātam, izbrīnītam, arī apmulsušam (par ko negaidītu, neparastu).
PiemēriViņš bija ļoti pārsteigts par dāvanu.
2.Iztraucēt, sastapt nesagatavotu (kādu).
PiemēriNegaidīti atgriežoties mājās, saimnieks pārsteidz dzīvoklī zagļus.
2.1.Negaidīti, pēkšņi uzbrukt (kādam).
PiemēriSomālijas pirāti pārsteiguši zvejniekus – nolaupījuši kuģi un sagūstījuši apkalpi.
2.2.formā: trešā persona Negaidīti sākoties, iestājoties, radīt grūtības (par parādībām dabā vai sabiedrībā).
PiemēriIedzīvotājus pārsteidzis nikns sals.