pārspīlēt
pārspīlēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Atzīt (ko) par lielāku, nozīmīgāku, nekā tas ir patiesībā; atspoguļot, parādīt (ko) neatbilstoši īstenībai – pārāk labi vai pārāk slikti.
PiemēriPārspīlēt kāda panākumus.
- Pārspīlēt kāda panākumus.
- Pārspīlēt notikuma nozīmīgumu.
- Daudzreiz pārspīlējam, ceļot kādu uz pjedestāla un slavējot.
1.1.Darīt (ko) pārāk daudz, pārāk bieži.
PiemēriSporta zālēs jauni vīrieši bieži pārspīlē ar svara vingrinājumiem.
- Sporta zālēs jauni vīrieši bieži pārspīlē ar svara vingrinājumiem.
- Ja mati ļoti bojāti, masku var lietot divas reizes nedēļā, bet nevajag pārspīlēt.