pārspēks
pārspēks [pãrspȩ̀ks] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Spēku pārsvars (militārā cīņā, sporta sacensībās u. tml.).
PiemēriBermonta armijai bija daudz lielāks pārspēks gan kara tehnikas ziņā, gan karavīru daudzumā, bet latvieši uzvarēja.
- Bermonta armijai bija daudz lielāks pārspēks gan kara tehnikas ziņā, gan karavīru daudzumā, bet latvieši uzvarēja.
- Piekāpties ienaidnieka pārspēka priekšā.
- Spēles pirmajā pusē izpaudās mūsu komandas pārspēks.
1.1.Varens, pārmācošs spēks.
PiemēriMilzīgajā vētrā skaidri jūtams dabas pārspēks.
- Milzīgajā vētrā skaidri jūtams dabas pārspēks.