pārkrist
pārkrist -krītu, -krīti, -krīt, pag. -kritu darbības vārds; intransitīvs
1.Krītot pārvirzīties (pāri kam, pār ko); krītot novietoties pāri (kam), pār (ko).
PiemēriPārkrist pāri tilta margām.
- Pārkrist pāri tilta margām.
- Pārkrist pār kuģa bortu.
- Bumba pārkrita pāri žogam.
- Pāri ceļam pārkritis koks.
2.Nokarāties pāri (kam), pār (ko) – piem., par matiem.
PiemēriDažas matu šķipsnas, pieliecot galvu, pārkrita pār pieri.
- Dažas matu šķipsnas, pieliecot galvu, pārkrita pār pieri.
2.1.Nokarāties ar nepieguļošo daļu pāri pieguļošajai daļai (par apģērba gabalu, tā daļu).
PiemēriPāri pieguļošajiem svārkiem pārkritusi viegli krokota blūzīte.
- Pāri pieguļošajiem svārkiem pārkritusi viegli krokota blūzīte.