pārknābt
pārknābt 3. pers. -knābj, pag. -knāba darbības vārds; transitīvs
1.Knābjot radīt (kam) caurumu, bojājumu.
PiemēriPārknābt olas čaumalu.
- Pārknābt olas čaumalu.
- Vista pārknābusi graudu maisu.
1.1.Knābjot ievainot.
PiemēriPārknābt pirkstu.
- Pārknābt pirkstu.